pirmdiena, 2009. gada 25. maijs

Kā man ir gājis? :)

Labdien!
Eksperiments beidzās 26.martā, tātad rīt 3 mēnešu jubileja :) Kā tad man ir veicies šajā laikā?
Pēc eksperimenta beigām turpināju ēst "svaigi", vienīgi papildināju ēdienkarti ar skābpiena produktiem (biezpienu un kefītu) un nedaudz sāls. Ar sāli ir bija tā - ja gatavoju vīram vakariņas un, pagaršojot ēdienu, tas šķita pamatīgi sāļš, vīrs, ēdot vakariņas katru reizi vaicāja: "Sāli nepiebēri, ja?"
Turpināju aktīvi sportot līdz aprīļa vidum, kad nolikos slima ar gripu uz pāris nedēļām. Nezinu, vai tā bija kāda organisma kaišu saasināšanās, bet tik smagi nebiju slimojusi kādus gadus 10... Slimošanas laikā ēstgibas nebija, bet kad biju atlabusi, organisms pieprasīja gaļu. Nu pilnīgi tā kā apsēstība - pa dienu es varēju domāt tikai par steiku, naktīs rādījās murgi par ceptām vistām un kotletēm :) Nolēmu nemocīties un sekot asinsbalsij :) Nopirku un nočūpstināju pusi Rubeņu vistas.... Tajā dienā uz mirkli sajutos laimīga, bet pēc tam.... Nākamajā dienā sajutu, kur tieši konkrēti manā organismā ir dislocētas aknas un žultspūslis. Kunģi divas dienas uz leju vilka kādi 5 kg akmeņu. Rokas svīda kā vēl nekad un pakrūtē šūpojās nelabums. Bet! Kopš tās dienas gaļu vairs nekārojas it nemaz :)
Maija sākumā devos ceļojumā uz Portugāli. Tā kā visos ceļojumos es ar prieku vienmēr esmu izbaudījusi konkrētās valsts kulināro šarmu, arī šoreiz nolēmu atlaist vaļīgāk un izgaršot Portugāli. Tad nu bija gan portvīns, gan vino verde, gan grillētas sardīnes, garneles, kaltēta menca, aitas piena sieri un olu kūkas! Bet viss ar mēru (okei, okei, izņemot, protams, portvīnu), tāpēc tādas sajūtas kā pēc Rubeņu vistas vairs mani nepiemeklēja.
Jau pirms brauciena sasēju siltumnīcā visvisādus salātus, redīsus, dilles. Atgriežoties no ceļojuma, viss jau bija smuki izaudzis, tāpēc tagad šķinu iekšā rukolu, spinātus, dilles, skābenes ledus salātus, piegriežu pa kādai gārsai un nātrītei. Mazliet joprojām lietoju sāli, pa pilienam olīveļļas un balzamiko mērces. Jā, un atkal biezpiens un kefīrs - nu ļoti garšo, nolēmu no tā neatteikties :) Ar nepacietību gaidu zemenes, tad arī pārējās ogas un augļus. Dārzā bez tradicionālajiem burkāniem, sīpoliem un kāpostiem esmu iesējusi arī tādus brīnumus kā mangolds, melnsakne un mangolds.
Kā es jūtos? Atzīšos, ne tik enerģiska kā eksperimenta laikā (varbūt tādēļ, ka esmu atsākusi dzert kafiju, eh, būs jāatvadās no šī dzēriena uz visiem laikiem), bet tomēr krietni spriganāk kā pirms svaigēšanas ēras.
Ar visu "gaļas posmu" un Potrugāles brīvdienām esmu nokritusies svarā vēl par 4 kg, tātad kopumā 3 mēnešu laikā 10 kg!
Rezumē - pagaidām esmu nolēmusi turēties pie 80% svaigēšanas diētas, reizi pusgadā uzrīkojot 30 dienu ilgas 100% svaigēšanas kūres. Jo es esmu tā vērta! ;)

ceturtdiena, 2009. gada 26. marts

Eksperiments ir galā! Lai dzīvo svaigēšana!

Trīsdesmit trīs dienas!!! Kas to būtu domājis, ka ne tikai izturēšu, bet arī patiešām ievilkšos tik ļoti šajā visā! Nezinu, vai turpināšu svaigēšanu visu savu turpmāko dzīvi, bet fakts paliek fakts - šī mēneša laikā mani spēki, izturība un veselības stāvoklis pārsteidzamā kātrā nav izsīkuši, bet krietni uzlabojušies. Godīgi sakot, uzsākot eksperimentu, manī nebija īstas pārliecības, ka šāds ēšanas režīms vispār ir iespējams :)
Bet par izmaiņām - esmu kļuvusi fiziski krietni aktīvāka. Ar sportu nodarbojos arī kādu laiku atpakaļ visēdāja periodā, bet toreiz mans izturības līmenis bija krietni mazāks. Tagad nodarbību laikā mierīgi ielieku 20-gadīgiem zaķiem :) Esmu bez izsalkuma sajūtas, viegli un ar vienmēr pilnu punci tikusi vaļā no 6 liekiem kg! Skatos spogulī un tur man pretī raugās svaiga, veselīga seja ar mirdzošam acīm, kas pats par sevi jau šajā pavasara vitamīnu trūkuma laikā ir brīnums! :)
Ēdu es krietni mazāk kā eksperimenta sākumā, jo - vienkārši negribās! Brokastīs augļi, pusdienās salāti, vakariņās augļi. Pa starpu svaigi spiestas sulas, rieksti. Esmu atklājusi Iecavas smalcinātās linsēklas - sablenderētas ar medu, banānu un kanēli - mmmm, dievu ēdiens!
Jau pašā sākumā mans diētas uzstādījums bija maksimāla ēdienu vienkāršība. Svaigēdāju diētas ideāls - izej dārzā, izrauj burkānu, nomazgā un apēd. Nejūtu vajadzību un žēloju laiku gatavot ēdienus no 20 sastāvdaļām, lai beigās iegūtu "it kā maizi", "tā kā kotletes", "gandrīz kā īsto zupu". Tas tāds pašapmāns vien sanāk :)
Neesmu arī histēriski-ortodoksālā svaigēdāja. Ja esmu viesībās, iedzeru gan vīna glāzi, gan apēdu kādu termiski apstrādātu produktu, ja izvēlē nav svaigu produktu. Es zinu, ka turpmāk vienmēr centīšos izvēlēties produktus, kas maksimāli tuvu atbilst svaigēdāja ēdienkartei, taču tā nav kļuvusi par manu apsēstību :)
Kopumā galvenais secinājums - svaigēšana ir iespējama pat Latvijas apstākļos, pat ziemas sezonā, un vismaz manā gadījumā ir ideāli noderējusi, lai attīrītu savu organismu un sajustu krietnu mundruma devu bez mākslīgajiem stimulantiem!
Pamēģiniet - nenožēlosiet! Manuprāt, vislabākais formāts ir tieši šāds 30 dienu uzstādījums, jo to ir vieglāk pieņemt un tad izdarīt personiskos secinājumus - ir vai nav. Man noteikti ir! :)

ceturtdiena, 2009. gada 12. marts

Joprojām dzīva :) 19.diena!

Piedodiet, ka rakstīt sanāk diezgan reti :) Bet eksperiments turpinās, un šī ir jau 19-tā manas jaunās svaigēdāju dzīves diena! Bet par visu pēc kārtas :)

Miegs. Nu jau modinātāju neesmu likusi kādu nedēļu. Jo nevajag. Mans bioloģiskais pulkstenis ir atdzīvojies! Regulāri mostos ap 06:30, un jau septiņos 20 minūtes griežu velotrenažiera pedāļus. Pēc treniņa obligātā tējkarote ziedputekšņu, tad rīta pastaiga ar suni. Pēc pastaigas neiztrūkstošais banānu/dzērveņu šeiks. Lōti gaidu pavasari, kad varēšu salasīt savam kokteilim pienenes un visādus citādus zaļumus.
Sports. Nodarbības sporta klubā 2x nedēļā plus ikrīta skrējiens vai velotrenažieris. Sestdienās svētdienās "atpūšos" - strādāju lauku darbus :) Esmu nedaudz izbrīnīta, ka sporta nodarbībās nevis izpumpējos, bet tieši otrādi - vēl vairāk uzlādējos. Savā laikā, "sēžot" uz dažādām diētām, fiziskās izturības bija ļoti maz. Tagad enerģija burtiski laužas no manis! :) Un arī izturības līmenis ir pavisam cits.
Kafija. Neesmu dzērusi ne kafiju, ne tēju kopš 22.02. Un nemaz vairs neprasās!
Veselība. Lieliska! No ādas ir nozudušas pumpas, ādā it kā staro no iekšas :), arī acis ir kluvušas dzidrākas. Kolēģes prasa, ko es tik starojoša - vai tik neesmu "ieķērusies" uz pavasari? Lai gan ap kādu 14-15.dienu sajutos nedaudz savārgusi - ļoti sāpēja galva un bija jocīga nelabuma sajūta un nespēks, tagad tas ir garām un atkal jūtos sprigana :) Es to skaidroju ar organisma pārkārtošanās stadiju no "paga, paga, a kur tad gaļa, piens, kartupeļi, kafija? " uz "liekam jaunu bildi iekšā". Arī interneta avotos ir minēti šādi detoksikācijas simptomi.
Svars. 78 kg. Tātad -4 kg 19 dienās. Nav slikti!
Enerģijas līmenis. Ļoti augsts. Lai gan jau krietnu laiku nedzeru enerģētiskos dzērienus, visu laiku ir sajūta kā pēc krietnas kafijas krūzes :) Nemāku to izskaidrot.
Ēstgriba. Normas robežas. Izsalkumu nejūtu, pat ar visu intensīvo sportošanu. Izmēģinu aizvien jaunas receptes no www.living-foods.com

Visumā jūtos pat pārsteidzoši labi, lai gan līdzcilvēki vēl aizvien neticībā rauc pieres un sauc mani par traku :) Vēl - mana apziņa ir kļuvusi krietni skaidrāka, uznāk pat tādi kā apskaidrības brīži. Tagad ļoti labi saprotu, ko nozīmē dažādos avotos pieminētā "mental clarity".

To be continued :)

otrdiena, 2009. gada 3. marts

Desmitā diena! Viss notiek!

Šodien apritēja jau desmitā diena, kopš uz šķīvja neesmu likusi neko termiski apstrādātu. Joprojām nedzeru ne tēju, ne kafiju, ne alkoholu. Un jāsaka, ka organisms man, vismaz pagaidām, tiešam ir pateicīgs! Enerģijas līmenis ir apskaužams -esmu ne tikai sākusi rītos skriet, bet arī atjaunojusi abonementu sporta klubā un trīs reizes nedēļā apmeklēju vingrošanas nodarbības.
Šorīt svari rādīja 79 kg. Nav slikti - trijās dienās mīnuss 3 kg!
Mans rīts iesākas ar tējkaroti ziedputekšņu, tad es dodos ikrīta skrējienā. Pēc atgriešanās brokastoju - mans iecienītais banānu kokteilis (banāni, dzērvenes, spināti vai kādi citi zaļumi un glāze ūsens sajaukti blenderī) vai arī pāris aplesīni.
Pusdienoju ēdnīcā - ņemu dubultos salātus, izdarot veselīgāko izvēli no pieejamā klāsta.
Skābu kāpostu salāti ir pieejami katru dienu, papildinu tos ar kādiem citiem salātiem, skatoties, lai tie nepeldētu majonēzē vai krējumā. Esmu reāla - saprotu, ka ēdnīcā sāls tiek lietots, bet esmu tomēr mazliet par slinku, lai gatavotu salātus pati līdziņemšanai.
Pēcpusdienā uzkožu pusi avakado vai kādu sauju mērcētu mandeļu. Starp citu, izrādās, ka rieksts riekstam rieksts jeb ne visi rieksti ir lietojami svaigēža ēdienkartē. Viaslabākās ir mandeles un lazdu rieksti, bet, piemēram mani iecienītie Indijas rieksti kaut kādā vīzē tomēr tiek termiski apstrādāti un līdz ar to zaudē dīgtspēju... Tāpat arī eļļainie Brazīlijas rieksti.Žēl!
Vakariņoju atkal ar salātiem - piemēram šodien tie bija burkāni+biete+kāposts+citonu sula+eļļa. Pašā vakarā, ja ļoti kārojas, apēdu vēl kādu augli (ābolu, mandarīnu, kivi, mango).
Eksperiments turpinās! :)

otrdiena, 2009. gada 24. februāris

Trešā diena

"Ārprāts! Aizgulējos!" bija pirmā doma, kas šorīt izjoņoja caur manām smadzeņu krokām. Ķēru pēc modinātāja, kurš nebija savu uzdevumu izpildījis un... apstulbu. Pulkstenis rāmi rādīja 06:45, tieši 15 minūtes pirms zvanīšanas laika. Pirmo reizi ilgā laika posmā pamodos pati...
Uzreiz atzīšos - šorīt vēl neskrēju. Bēēēēt, un te es atzīšos, ka tiešām ar to lepojos - piecēlos, saģērbos un devos pusstundu garā intensīvā pastaigā. Varbūt jāiegādājās nūjas?
Atgiežoties no rīta pastaigas, blenderī pagatavoju vakar internetā noskatītu brokastu kokteili - viens banāns, saišķītis svaigu spinātu (tos jau vakar ar gudru ziņu iepirku "Maximā") un glāze ūdens. Un mazliet improvizācijas - piemetu arī sauju lielogu dzērveņu. Aizmiedzu acis un šāvu iekšā savu rīta brūvējumu. Interesanta garša, bet man tiešām patika! Pa virsu tējkarote ziedputekšņu un bišu māšu peru pieniņa kapsula (imunitātes stiprināšanai) - un aiziet uz darbu.
Kafijas smarža mani joprojām satrauc. Ceru, ka ar laiku šī kāre atmirs, bet nu pagaidām es ļoti turos, lai nepadotos kārdinājumam.
Pusdienu laiks nāca ar vilšanos. Ēdnīcā bija pieejami 4 veidu salāti - vārītu biešu-siera, marinētu ķirbju, burkānu-redīsu-majonēzes, un skābu kāpostu. Tā kā nebiju īsti pārliecināta vai skābi kāposti ir dzīvi vai nedzīvi (būs jāapskatās internetā), izvēlējos neko neizvēlēties. Pusdienām nopirku kafejnīcā 2 ābolus un aplesīnu un piekodu klāt līdzpaņemtās mandeles.
Mājupceļā izbraucu caur lielveikalu un kā jau tukšā dūšā, kritu kārdinājumā - sapirkos 4 paciņas diedzētu graudu un sēklu. Un vēl papaiju. Nezinu, ko ar to īsti iesākt, bet gan jau kaut kā apēst apēdīšu :)
Vakariņās pagatavoju salātus - tomāti, sīpols, ķiploks, paprika, diedzētas redīsu sēklas un diedzētas lucernas (?) sēklas plus vēl olīveļļa. No visiem manis gatavotajiem salātiem šie pagaidām ir labākie! Varētu rīt uztaisīt arī līdzi uz darbu, bet, pirmkārt - līdz pusdienlaikam atsulosies, otrkārt sīpols un ķiploks, un treškārt - tas vairs nebūs svaigs ēdiens... Nē, cīnīšos ar sabiedrisko ēdināšanu!
Mans atklājums ir ķirbju eļļa - ļoti garšo! Varētu to pat dzert no pudeles, bet tā es ātri vien pārsniegšu atļautos 10% no dienas enerģijas devas. Bet nu pa kādai tējkarotei var un vajag!

Otrā diena, 23.februāris

Pirmdiena.... Modinātājs izmisīgi cenšas mani piedabūt kājās. Ar trešo reizi padodos.
Pamostoties nopriecājos, ka galvassāpes pa nakti ir rimušās. Atceros, ka jau ilgi gatavojos uzsākt rīta skrējienus...sameklēju krosenes....nē, šorīt man tam īsti nav laika, bet nolieku krosenes priekšnamā.
Brokastis iesāku ar silta ūdens glāzi. Virtuves plauktiņš ir nokrāmēts ar vitamīnu bundžām un uztura bagātinātājiem, bet tā kā esmu jau izlasījusi, ka sintētiskie vitamīni organismā asimilējas slikti, nolemju tos nedzert. Šādās pārdomās nolobu un nosukāju 2 lielus apelsīnus. Mmmm, nav ne vainītes, apelsīni ļoti saldi un sātīgi.
Šodien nebūs laika pusdienot ēdnīcā, tādēļ vēl no rīta sarīvēju pusdienas līdzi ņemšanai - mazliet selerijas saknes, mazliet burkāna, diedzētās lēcas un valrieksti. Aizdaram - ķirbju eļļa. Garšo neslikti!
Darbā kolēģes aicina kafijot. Kafija, bulciņas, klačiņas.... Laipni atsakos, aizbildinoties, ka īsti nav laika. Teikšu kā ir - kafiju kārojas ļōōōti! Vai nu pieradums, vai atkarība, bet sajūta, ka rīts bez kafijas iesācies tā šļaugani.
Pusdienās darba vietas virtuvē loku iekšā savus zaļos salātiņus. Apkārtējiem rodas virkne jautājumu un komentāru. Nevienu netaisot pārliecināt par savu jauno ēšanas režīmu, tādēļ atkal laipnīgi paskaidroju, ka man ir atslodzes diena. To mūsu sieviešu kolektīvs saprot un novērtē!
Pēcpusdienā pieķeru sevi domājam, kad es īsti apstādināju to abonementu un vai nevajadzētu atjaunot. Progress acīm redzams! Piezvanu uz sporta klubu un pierakstos uz ūdens aerobiku nākamtrešdien.
Ap četriem apēdu sauju mandeļu un pāris ekoloģiski žāvētas aprikozes (nesmuki brūnā krāsā, bet ja man kopā ar smuki oranžo jāapēd arī sēra dioksīda porcija - izvēlos nesmukās). Rieksti garšo lieliski. Būs jāpamēģina nomērcēti - tā tiekot atdzīvināti riekstu enzīmi.
Mājās braucot, iegriežos pie vecākiem. Mamma ir sataisījusi rasolu, piedāvā paņemt līdzi vakariņām. Paņemu. Vīram. Pati vakariņās apēdu 3 ābolus un 2 kivi. Vakarā sagludinu milzu veļas kaudzi un dodos gulēt. Dīvaini, bet izsalkumu šodien neesmu jutusi ne mirkli!

pirmdiena, 2009. gada 23. februāris

Pirmā diena, 22.februāris

Jau no rīta pamostos ar misijas apziņu. Noklumburēju uz virtuvi un automātiski ieslēdzu tējkannu. Stop! Vairs nekādas kafijas, tējas. Miegu mēģinu aizdzīt, noskalojot seju ar aukstu ūdeni. Tas nostrādā, miega lācis aizmūk. Kafijas vietā izdzeru glāzi silta ūdens.
Brokastis. Kamēr vīrs malko savu rīta kafiju ar desmaizi, stoiciskā mierā mizoju un ēdu ābolus. Trīs būs gana (pārsēžos no brokastu galda uz dīvāna, jo kafija tomēr tāāāā smaržooooooo......)
Pusdienas. Tā kā ledusskapī atrodu tikai kāpostgalvu un pāris tomātus, mans pusdienu ēdiens ir rīvēts svaigs kāposts ar tomātiem. Sataisu milzu bļodu, bet bez sāls un majonēzes garšo diezgan pliekani, tāpēc apēdu tikai 1/3 daļu. Kuņģī ir piestūķējuma sajūta.
Pirms vakariņām aizeju līdz veikalam un sapērku produktus. Vakariņās man ir rīvētu burkānu salāti ar saulespuķu sēklām, diedzētām lēcām un ķirbju eļļu. Garšo jau krietni labāk kā pusdienu maltīte, bet atkal apēdu tikai pusi, jo smaguma sajūta kuņģī ir vēl izteiktāka.
Vakara pusē sāk sāpēt galva. Aizvien stiprāk un stiprāk. Tableti nolemju nedzert, eju gulēt ar pamatīgu migrēnu....