"Ārprāts! Aizgulējos!" bija pirmā doma, kas šorīt izjoņoja caur manām smadzeņu krokām. Ķēru pēc modinātāja, kurš nebija savu uzdevumu izpildījis un... apstulbu. Pulkstenis rāmi rādīja 06:45, tieši 15 minūtes pirms zvanīšanas laika. Pirmo reizi ilgā laika posmā pamodos pati...
Uzreiz atzīšos - šorīt vēl neskrēju. Bēēēēt, un te es atzīšos, ka tiešām ar to lepojos - piecēlos, saģērbos un devos pusstundu garā intensīvā pastaigā. Varbūt jāiegādājās nūjas?
Atgiežoties no rīta pastaigas, blenderī pagatavoju vakar internetā noskatītu brokastu kokteili - viens banāns, saišķītis svaigu spinātu (tos jau vakar ar gudru ziņu iepirku "Maximā") un glāze ūdens. Un mazliet improvizācijas - piemetu arī sauju lielogu dzērveņu. Aizmiedzu acis un šāvu iekšā savu rīta brūvējumu. Interesanta garša, bet man tiešām patika! Pa virsu tējkarote ziedputekšņu un bišu māšu peru pieniņa kapsula (imunitātes stiprināšanai) - un aiziet uz darbu.
Kafijas smarža mani joprojām satrauc. Ceru, ka ar laiku šī kāre atmirs, bet nu pagaidām es ļoti turos, lai nepadotos kārdinājumam.
Pusdienu laiks nāca ar vilšanos. Ēdnīcā bija pieejami 4 veidu salāti - vārītu biešu-siera, marinētu ķirbju, burkānu-redīsu-majonēzes, un skābu kāpostu. Tā kā nebiju īsti pārliecināta vai skābi kāposti ir dzīvi vai nedzīvi (būs jāapskatās internetā), izvēlējos neko neizvēlēties. Pusdienām nopirku kafejnīcā 2 ābolus un aplesīnu un piekodu klāt līdzpaņemtās mandeles.
Mājupceļā izbraucu caur lielveikalu un kā jau tukšā dūšā, kritu kārdinājumā - sapirkos 4 paciņas diedzētu graudu un sēklu. Un vēl papaiju. Nezinu, ko ar to īsti iesākt, bet gan jau kaut kā apēst apēdīšu :)
Vakariņās pagatavoju salātus - tomāti, sīpols, ķiploks, paprika, diedzētas redīsu sēklas un diedzētas lucernas (?) sēklas plus vēl olīveļļa. No visiem manis gatavotajiem salātiem šie pagaidām ir labākie! Varētu rīt uztaisīt arī līdzi uz darbu, bet, pirmkārt - līdz pusdienlaikam atsulosies, otrkārt sīpols un ķiploks, un treškārt - tas vairs nebūs svaigs ēdiens... Nē, cīnīšos ar sabiedrisko ēdināšanu!
Mans atklājums ir ķirbju eļļa - ļoti garšo! Varētu to pat dzert no pudeles, bet tā es ātri vien pārsniegšu atļautos 10% no dienas enerģijas devas. Bet nu pa kādai tējkarotei var un vajag!
otrdiena, 2009. gada 24. februāris
Otrā diena, 23.februāris
Pirmdiena.... Modinātājs izmisīgi cenšas mani piedabūt kājās. Ar trešo reizi padodos.
Pamostoties nopriecājos, ka galvassāpes pa nakti ir rimušās. Atceros, ka jau ilgi gatavojos uzsākt rīta skrējienus...sameklēju krosenes....nē, šorīt man tam īsti nav laika, bet nolieku krosenes priekšnamā.
Brokastis iesāku ar silta ūdens glāzi. Virtuves plauktiņš ir nokrāmēts ar vitamīnu bundžām un uztura bagātinātājiem, bet tā kā esmu jau izlasījusi, ka sintētiskie vitamīni organismā asimilējas slikti, nolemju tos nedzert. Šādās pārdomās nolobu un nosukāju 2 lielus apelsīnus. Mmmm, nav ne vainītes, apelsīni ļoti saldi un sātīgi.
Šodien nebūs laika pusdienot ēdnīcā, tādēļ vēl no rīta sarīvēju pusdienas līdzi ņemšanai - mazliet selerijas saknes, mazliet burkāna, diedzētās lēcas un valrieksti. Aizdaram - ķirbju eļļa. Garšo neslikti!
Darbā kolēģes aicina kafijot. Kafija, bulciņas, klačiņas.... Laipni atsakos, aizbildinoties, ka īsti nav laika. Teikšu kā ir - kafiju kārojas ļōōōti! Vai nu pieradums, vai atkarība, bet sajūta, ka rīts bez kafijas iesācies tā šļaugani.
Pusdienās darba vietas virtuvē loku iekšā savus zaļos salātiņus. Apkārtējiem rodas virkne jautājumu un komentāru. Nevienu netaisot pārliecināt par savu jauno ēšanas režīmu, tādēļ atkal laipnīgi paskaidroju, ka man ir atslodzes diena. To mūsu sieviešu kolektīvs saprot un novērtē!
Pēcpusdienā pieķeru sevi domājam, kad es īsti apstādināju to abonementu un vai nevajadzētu atjaunot. Progress acīm redzams! Piezvanu uz sporta klubu un pierakstos uz ūdens aerobiku nākamtrešdien.
Ap četriem apēdu sauju mandeļu un pāris ekoloģiski žāvētas aprikozes (nesmuki brūnā krāsā, bet ja man kopā ar smuki oranžo jāapēd arī sēra dioksīda porcija - izvēlos nesmukās). Rieksti garšo lieliski. Būs jāpamēģina nomērcēti - tā tiekot atdzīvināti riekstu enzīmi.
Mājās braucot, iegriežos pie vecākiem. Mamma ir sataisījusi rasolu, piedāvā paņemt līdzi vakariņām. Paņemu. Vīram. Pati vakariņās apēdu 3 ābolus un 2 kivi. Vakarā sagludinu milzu veļas kaudzi un dodos gulēt. Dīvaini, bet izsalkumu šodien neesmu jutusi ne mirkli!
Pamostoties nopriecājos, ka galvassāpes pa nakti ir rimušās. Atceros, ka jau ilgi gatavojos uzsākt rīta skrējienus...sameklēju krosenes....nē, šorīt man tam īsti nav laika, bet nolieku krosenes priekšnamā.
Brokastis iesāku ar silta ūdens glāzi. Virtuves plauktiņš ir nokrāmēts ar vitamīnu bundžām un uztura bagātinātājiem, bet tā kā esmu jau izlasījusi, ka sintētiskie vitamīni organismā asimilējas slikti, nolemju tos nedzert. Šādās pārdomās nolobu un nosukāju 2 lielus apelsīnus. Mmmm, nav ne vainītes, apelsīni ļoti saldi un sātīgi.
Šodien nebūs laika pusdienot ēdnīcā, tādēļ vēl no rīta sarīvēju pusdienas līdzi ņemšanai - mazliet selerijas saknes, mazliet burkāna, diedzētās lēcas un valrieksti. Aizdaram - ķirbju eļļa. Garšo neslikti!
Darbā kolēģes aicina kafijot. Kafija, bulciņas, klačiņas.... Laipni atsakos, aizbildinoties, ka īsti nav laika. Teikšu kā ir - kafiju kārojas ļōōōti! Vai nu pieradums, vai atkarība, bet sajūta, ka rīts bez kafijas iesācies tā šļaugani.
Pusdienās darba vietas virtuvē loku iekšā savus zaļos salātiņus. Apkārtējiem rodas virkne jautājumu un komentāru. Nevienu netaisot pārliecināt par savu jauno ēšanas režīmu, tādēļ atkal laipnīgi paskaidroju, ka man ir atslodzes diena. To mūsu sieviešu kolektīvs saprot un novērtē!
Pēcpusdienā pieķeru sevi domājam, kad es īsti apstādināju to abonementu un vai nevajadzētu atjaunot. Progress acīm redzams! Piezvanu uz sporta klubu un pierakstos uz ūdens aerobiku nākamtrešdien.
Ap četriem apēdu sauju mandeļu un pāris ekoloģiski žāvētas aprikozes (nesmuki brūnā krāsā, bet ja man kopā ar smuki oranžo jāapēd arī sēra dioksīda porcija - izvēlos nesmukās). Rieksti garšo lieliski. Būs jāpamēģina nomērcēti - tā tiekot atdzīvināti riekstu enzīmi.
Mājās braucot, iegriežos pie vecākiem. Mamma ir sataisījusi rasolu, piedāvā paņemt līdzi vakariņām. Paņemu. Vīram. Pati vakariņās apēdu 3 ābolus un 2 kivi. Vakarā sagludinu milzu veļas kaudzi un dodos gulēt. Dīvaini, bet izsalkumu šodien neesmu jutusi ne mirkli!
pirmdiena, 2009. gada 23. februāris
Pirmā diena, 22.februāris
Jau no rīta pamostos ar misijas apziņu. Noklumburēju uz virtuvi un automātiski ieslēdzu tējkannu. Stop! Vairs nekādas kafijas, tējas. Miegu mēģinu aizdzīt, noskalojot seju ar aukstu ūdeni. Tas nostrādā, miega lācis aizmūk. Kafijas vietā izdzeru glāzi silta ūdens.
Brokastis. Kamēr vīrs malko savu rīta kafiju ar desmaizi, stoiciskā mierā mizoju un ēdu ābolus. Trīs būs gana (pārsēžos no brokastu galda uz dīvāna, jo kafija tomēr tāāāā smaržooooooo......)
Pusdienas. Tā kā ledusskapī atrodu tikai kāpostgalvu un pāris tomātus, mans pusdienu ēdiens ir rīvēts svaigs kāposts ar tomātiem. Sataisu milzu bļodu, bet bez sāls un majonēzes garšo diezgan pliekani, tāpēc apēdu tikai 1/3 daļu. Kuņģī ir piestūķējuma sajūta.
Pirms vakariņām aizeju līdz veikalam un sapērku produktus. Vakariņās man ir rīvētu burkānu salāti ar saulespuķu sēklām, diedzētām lēcām un ķirbju eļļu. Garšo jau krietni labāk kā pusdienu maltīte, bet atkal apēdu tikai pusi, jo smaguma sajūta kuņģī ir vēl izteiktāka.
Vakara pusē sāk sāpēt galva. Aizvien stiprāk un stiprāk. Tableti nolemju nedzert, eju gulēt ar pamatīgu migrēnu....
Brokastis. Kamēr vīrs malko savu rīta kafiju ar desmaizi, stoiciskā mierā mizoju un ēdu ābolus. Trīs būs gana (pārsēžos no brokastu galda uz dīvāna, jo kafija tomēr tāāāā smaržooooooo......)
Pusdienas. Tā kā ledusskapī atrodu tikai kāpostgalvu un pāris tomātus, mans pusdienu ēdiens ir rīvēts svaigs kāposts ar tomātiem. Sataisu milzu bļodu, bet bez sāls un majonēzes garšo diezgan pliekani, tāpēc apēdu tikai 1/3 daļu. Kuņģī ir piestūķējuma sajūta.
Pirms vakariņām aizeju līdz veikalam un sapērku produktus. Vakariņās man ir rīvētu burkānu salāti ar saulespuķu sēklām, diedzētām lēcām un ķirbju eļļu. Garšo jau krietni labāk kā pusdienu maltīte, bet atkal apēdu tikai pusi, jo smaguma sajūta kuņģī ir vēl izteiktāka.
Vakara pusē sāk sāpēt galva. Aizvien stiprāk un stiprāk. Tableti nolemju nedzert, eju gulēt ar pamatīgu migrēnu....
Kā tas viss sākās
Pirms 3 dienām aiz gara laika paķēru lasīšanai grāmatu "Realitātes pavēlnieks". Pavirši to pāršķirstot (jāatzīst, ka tāda veida literatūra izraisa manī tikai ironiskas jūtas), uzdūros sadaļai "Dzīvais uzturs" (vai kaut kā tā). Aizrāvos. Sen jau pieļāvu doma, ka mans patreizējais ēšanas standarts, maigi sakot, nav veselīgs. Pirms vairākiem gadiem piekopu veģetāro diētu, taču nu jau kādu krietnu laiku ēdu visu, kas nekustās, īpaši nešķirojot ēdienu ne kaloriju, ne izcesmes ziņā. Loģiski, ka arī veselība šo pēdējo gadu laikā ir sašķobījusies. Tāpēc grāmatā paustā ideja - dzīvam organismam ir jāēd dzīva pārtika - lika man nopietni padomāt un ķerties pei lietas....
TĀTAD - kopš svētdienas, 22.februāra esmu zaļēdāja! Manis pašas formulējums, bet diemžēl es nemācēju atrast, kā latviešu valodā varētu dēvēties angliskie "raw foodist". Zinu, ka ir vegāni, bet šis ir nedaudz cits novirziens, jo kā zināms, vegāni uzturā lieto termiski apstrādātus produktus, kamēr zaļēdāja tabū ir visi produkti, kas pakļauti termiskai apstrādei temperatūrā, kas augstāka par 45 grādiem C.
Nedaudz priekšvēstures:
Vecums: 35 gadi
Ēšanas rezīms līdz šim: šopapala (viss, kas nekust), lai gan kā jau minēju - ir arī veģetārieša pieredze 3 gadu garumā
Svars: 82 kg (no kuriem 15 ir uzēsti pēdējā gada laikā. Atkal nezinu, kā lai to nosauc latviski, bet angliski to sauc par "emotional eating")
ĶMI: 29 (mērens tuklums)
Veselība: nopietnu saslimšanu nav, taču nepārtrauktās saaukstēšanās, alerģijas, kunģa un zarnu trakta problēmas, galvassāpēs un ādas problēmas (izsitumi, nepārejošas ekzēmas uz sejas, herpes), liecina par to ka īstas veselības nav
Enerģijas līmenis: tuvu nullei. Rītos mostos tikai pēc trešās modinātāja nospiešanas reizes, uzreiz dzeru kafiju, aizbraucu uz darbu un atkal dzeru kafiju...Dienā kādas krūzes 5 kā likts, bet dienas beigās jūtos tik izpumpējusies, ka vienīgais kam pietiek spēka, ir televizora pogu spaidīšana
Nodarbošanās: algots darbs no 9:00 līdz 17:00 no pirmdienas līdz piektdienai. Varbūt tam arī nav īpašas nozīmes, bet šeit, manuprāt, šeit es varētu saskarties ar zināmu izaicinājumu darbavietas ēdnīcas izskatā...
Sportiskās aktivitātes: pagaidām aprobežojās ar abonemeta iepirkšanu sporta klubā un tūlītēju tā apstādināšanu. Un vēl es regulāri lasu žurnālu "Shape" :)
Esmu nolēmusi, stingri apņēmusies mainīt savas dzīves kvalitāti! Tāpēc uzreiz metos interneta tīmekļos meklēt informāciju par zaļēšanu, un jāsaka, ka šī informācija vēl vairāk nostiprināja manu pārliecību, ka šis ir pareizais ceļš uz atveseļošanos. Nedaudz gan satraucos, ka ziemas laikā ēdienkarte varētu būt krietni ierobežota, bet sākšu ar mazumiņu un pētīšu iespējas :)
No kā turpmāk sastāvēs mana ēdienkārte?:
TĀTAD - kopš svētdienas, 22.februāra esmu zaļēdāja! Manis pašas formulējums, bet diemžēl es nemācēju atrast, kā latviešu valodā varētu dēvēties angliskie "raw foodist". Zinu, ka ir vegāni, bet šis ir nedaudz cits novirziens, jo kā zināms, vegāni uzturā lieto termiski apstrādātus produktus, kamēr zaļēdāja tabū ir visi produkti, kas pakļauti termiskai apstrādei temperatūrā, kas augstāka par 45 grādiem C.
Nedaudz priekšvēstures:
Vecums: 35 gadi
Ēšanas rezīms līdz šim: šopapala (viss, kas nekust), lai gan kā jau minēju - ir arī veģetārieša pieredze 3 gadu garumā
Svars: 82 kg (no kuriem 15 ir uzēsti pēdējā gada laikā. Atkal nezinu, kā lai to nosauc latviski, bet angliski to sauc par "emotional eating")
ĶMI: 29 (mērens tuklums)
Veselība: nopietnu saslimšanu nav, taču nepārtrauktās saaukstēšanās, alerģijas, kunģa un zarnu trakta problēmas, galvassāpēs un ādas problēmas (izsitumi, nepārejošas ekzēmas uz sejas, herpes), liecina par to ka īstas veselības nav
Enerģijas līmenis: tuvu nullei. Rītos mostos tikai pēc trešās modinātāja nospiešanas reizes, uzreiz dzeru kafiju, aizbraucu uz darbu un atkal dzeru kafiju...Dienā kādas krūzes 5 kā likts, bet dienas beigās jūtos tik izpumpējusies, ka vienīgais kam pietiek spēka, ir televizora pogu spaidīšana
Nodarbošanās: algots darbs no 9:00 līdz 17:00 no pirmdienas līdz piektdienai. Varbūt tam arī nav īpašas nozīmes, bet šeit, manuprāt, šeit es varētu saskarties ar zināmu izaicinājumu darbavietas ēdnīcas izskatā...
Sportiskās aktivitātes: pagaidām aprobežojās ar abonemeta iepirkšanu sporta klubā un tūlītēju tā apstādināšanu. Un vēl es regulāri lasu žurnālu "Shape" :)
Esmu nolēmusi, stingri apņēmusies mainīt savas dzīves kvalitāti! Tāpēc uzreiz metos interneta tīmekļos meklēt informāciju par zaļēšanu, un jāsaka, ka šī informācija vēl vairāk nostiprināja manu pārliecību, ka šis ir pareizais ceļš uz atveseļošanos. Nedaudz gan satraucos, ka ziemas laikā ēdienkarte varētu būt krietni ierobežota, bet sākšu ar mazumiņu un pētīšu iespējas :)
No kā turpmāk sastāvēs mana ēdienkārte?:
- svaigi augļi - vitamīnu un enzīmu avots (80% no uzņemto kaloriju skaita mēģināšu veidot uz augļos esošo ogļhidrātu rēķina)
- svaigi dārzeņi - minerālvielu un enzīmu avots (10% no uzņemamās enerģijas)
- rieksti, sēklas, eļļas - olbaltumvielu avots (10%)
- diedzēti graudi, lēcas, sēklas
- žāvēti augļi
- tīrs ūdens
- visi termiski apstrādātie produkti (cepti, vārīti, sautēti utt)
- sāls
- cukurs
- maize
- alkohols
- kafija, tēja
- gaļa, piena produkti, zivis
- etiķis
Abonēt:
Komentāri (Atom)
